viegli
/ienāc brīnumpasaulē, melns un ieplaisājis
netīrs, visa planēta tavās sapūst rokās
kabatai ar atslēgām nav nevienas mājas,
zobu vietā mutē lielas pīlādžogas
ienāc brīnumzemītē, smaidot plašus smaidus
nagos melnas smiltis, mutē melni smiekli
"es, tik skaists un lielisks, tevi neatbaidu?
skaties manās acīs, cel man pieminekli"
iekliedz manās iekšās, nesaprasts un šķīstošs,
netīšām no krekla izbirs ārā rudens
noliec man uz galda tējkannu, un plīstošs
pāri krūzes malām stiepsies citronūdens
pāri taviem deniņiem vilksies tumša migla,
ieaijājot kareivjus, adot zelta rietus,
neaiztiec ar pirkstgaliem varoņus no stikla,
debess tavā vietā laistīs tos ar lietu
uzkāp brīnumplanētā putekļainām kājām,
iztīrot no rētām lauskas un strīdus
parādi, cik grūti ir dažiem likties vājam,
uzsmaidi, lai planētā šajā nesašķīdu
parādi, cik viegli ir visiem likties augstam,
piepildīt ar iedvesmu katru mazu telpu
kamēr lietus noskalo dubļus tev no plaukstām,
viegli justies svarīgai, dzirdot tavu elpu