no jauna

un tad līdz nākamajam “sāp”,
un tad līdz nākamajam “mirst”
tu atkal piecēlies un glāb
to sirdi, kuru nenocirst

pavisam izspuris un drūms
un miegains, ievainojams tēls —
aiz loga rūtīm ceriņkrūms
pusnovītušais, žuvis, jēls

un tad līdz nākamajam “aiz”,
tam, kuru bail nesagaidīt,
tu atkal meties, cietušais,
pirms kāds tev varēs aizrādīt,

ka atkal sāpēs, atkal drups,
un atkal jāiemācās glābt, —
bet elpo, kamēr nepaklups,
un mīli, kamēr atkal sāp