stūrains

pasaule pieslīpē maliņas, apgriež stūrus
netīšām atstāj caurumus, neiepilda
izstiepj atverto plaukstu un uzceļ būrus,
saraudina, noglāsta galvu, silda

neskaties manās acīs, es stāvu pretī
neatver manu būri, tur ārā krusa
pieslīpē manas maliņas; es tik reti
stāvu tev pretī, gatava lidot, klusa

pagriez pret mani stūri, kas sanāk asāks —
varbūt es viņu varēšu izlīdzināt
klusākā tumšā nostūrī rodas krāsa,
mācīsimies to klasificēt un zināt