svītrukodi (Turaidam)

ceļmalkoku svītrukodi
pasargā no lielas steigas
sarunām no pirmavotiem
lūdzos, lai nekad nav beigas

tam, kurš ilgi iet gar jūru 
(— ko tu darīji? — es gāju)
asi vēji notur buru,
draugu pleci balsta stāju

priekšā — aizputeņots strupceļš:
nav vairs svarīgi, kur braucam
vai tev dzīvē kādreiz trūcis
varens spēks vai laimes kaudze?

tas, kurš ilgi iet, man teica:
cilvēks laimīgs ir uz salas.
kamēr termiņš mums nav beidzies,
pastāvam uz ceļa malas,

dzerot portvīnu un rumu,
dzīvi kārtīs izspēlējot,
un nekādu nobeigumu,
un lai nekas nepārejot

kad sniegputenim nav skaņas
un tu dzīvē dari labu,
saasinās pamatmaņas,
plaukstām cauri dzīvsudrabu

laižam saudzīgi un ticam
cilvēkos un sevī pašos
ejam dzīvi kopā skicēt:
gan jau pietiks skaņuplašu