17
/septiņpadsmit sekundes līdz maijam:
piesēdi un pastāsti, kā klājas
cilvēkam, kas aizgāja no mājām,
nesaprast, ko citi meklē mājās
atbalsties ar deniņu pret stāstiem,
pieturies pie pavasara loga,
mēģināsim vārdiem neapgāztiem
novīt kādu garu dialogu
ielej melnu kafiju man vēnā,
izstāsti, kā ir, kad plūst pa vēnām,
pavasarī saulainā un lēnā
labi, ka mēs nekur neaizskrienam
izklājot ar trauslu porcelānu
visu to, ko apspriedīsim abi,
staigājot pa pavedienu plānu,
šķitīs, ka te dīvaini, bet labi
kamēr diegi stabili un neplīst,
pastiep roku, ieskaties man acīs,
varam paspēt zaudēties un ieklīst,
pirms tu visu apsvert neaizsācis.