apmaldīties
/nebaidies aiziet. tuksneši laidīs tevi,
pelēkos mākoņos ziloņi iemaldīsies
nostūros, kurus aizmirsa visi dievi,
saulrietu gaismā smilšainas upes vīsies
nebaidies pazust. tev ir tik daudz, ko meklēt,
mugursomā — tikai telefons, vīns un pase
upe, kur vakar slīki, kā reiz ir sekla,
un tā nav asara, bet pirmā lietus lāse
nebaidies zināt. pasaulei nebūs gala,
robežas ir tik mākslīgas mūsu prātos
teikumi, ko ar komatiem neatdala,
pazaudē jēgu, kamēr tev acīs skatos.
nebaidies meklēt. tev ir tik daudz, kur aiziet,
kosmoss ir pārāk liels, tajā pietiks telpu
zemēs, kas nepastāv, kādreiz izaugs maize,
laistīta ne ar ūdeni, bet ar elpu,
cilvēki, kuri nepastāv, kādreiz tiksies
apspriest, cik labi mācēt neatskatīties.
skatoties viņu acīs, tev arī liksies,
cik tas ir burvīgi — aiziet un apmaldīties.