es neesmu izdomājusi nosaukumu
/jo es tagad viņu lasu,
grāmatu no tālām vietām
vēju gaidu, vējam prasu —
varbūt dāvāsi man mazu
spēju nepierast pie lietām?
atceros, kā notiek mija
ne starp pārdebesu spēkiem,
bet starp tiem, kas ir un bija
kaut kur dzīvespītā dzijā
iepinušies — līdzcilvēkiem
varbūt tu, kurš pārbrien pāri
tiem, ko pieskati no augšas,
beidzot zini, ko tu dari,
beidzot pamani, cik kāri
gaisma ieplūst mūsu plaušās?
varbūt redzi — melna siena
reizēm aizsedz mūsu acis?
ļoti pietrūkst pavediena,
kurš pie silta pieskāriena
vestu, lai tu būtu nācis
un es sekošu: lai tikai
vairāk nespiež manas krūtis,
cauri griestiem manai migai,
cauri sliktai akustikai
nedaudz miera varbūt plūdīs
paņem, lūdzos, aizved līdzi,
varbūt elpot šķitīs brīvāk —
es pēc katras zemestrīces
lūdzos, lai tu izpalīdzi, —
tikai sanāk primitīvāk.