ko viņš var

Meistars izpušķo istabu. tapešu vietā – notis.
pirms viņas kļūst par secībām, vērtība diezgan zema.
lēnām aiziet līdz veikalam, niķīgs pēc darba, toties
lipīgs no melnas kafijas, līmes un rekviēma

kamēr tik daudzus noklausās, kamēr tik daudziem seko,
ko viņš var citiem piedāvāt pussadrupušās taktīs
netīro melno gaiteņu spiediens ir jāatspēko,
tāpēc viņš iet uz veikalu atkal no jauna sākties

aizkadrā tumši aizkari, Meistaram pietrūkst dūša
radošais process ikdienā resursus izsmeļ gaužām
izmērcēts savā mūzikā, drūmā un sairušā,
izrauts no visiem kontekstiem — izdomātiem un jaušiem

veikalā atrod glābiņu, ieķeras stikla plauktos
dzert nefiltrēto ikdienu, iztēloties, ka īsta
pierunāt savu iedvesmu, lai viņa neaprautos,
nedaudz vēl pastāv tuvumā aizmirstam komponistam