ejam
/mēs esam uz īstā ceļa.
lai notiek, kas nevar pārstāt.
lai spalva no virseņģeļa
mums virsū vēl uzkrīt karsta
lai viss, ko ik dienu darām,
par mūzikas spēku runā
jo arī pēc aukstā kara
spēj dziedāt ikkatra šūna
paldies, ka gar ziemeļceļu
stāv dvēseles skolotāji.
mums pietikšot lieltuneļu,
lai noslēptos, kamēr vāji
lai celtos, kad kļūstam lieli,
no tuneļiem izspīd debess.
jo strupceļiem pilnas ielas
nav jāapiet, ja ir trepes
ja nav, tad mēs protam uzcelt.
ja neprotam, lūdzu, māci.
ja skanām par naivu, klusu –
tas tāpēc, ka karš bij’ sācies
un mēs tajā – tikai daži,
kas nekaro, negrib, neprot,
mums zobeni – papīrnaži
no vārdiem, kas nepiederot,
un atslēgas jāsatvarsta
no durvīm un komponista.
lai notiek, kas nevar pārstāt.
mēs esam uz ceļa īsta.