par vienu saulaino vietu

Brīdis, kad esmu šeit. Brīdis, kad viss ir galā.
Trīsdesmit sešus mēnešus iekšas man visas sala,
Saprast vai ieraudzīt mirkli, kad projām devies
Trīsdesmit sešus mēnešus pietruka tikai tevis.

Tagad man saprast tiek, kur tad tu biji braucis,
Kas tad tev bija tīkamāks, kas tevi bija saucis
Valstī, kur jūras daudz, valstī, kur visam pāri
Mūžīgas kalnu ainavas, gleznaini saules stari.

Puisi, kas sauli šķēla tikai ar savām acīm,
Ar vienu roku ceļot pasauli pāri krācēm,
Samaina savu dzimteni pret nezināmo zemi,
Vietu, kur nelīdz datori, nauda un aizsargkrēmi

Zāles pret visiem klepiem - Gruzijas egļu zari,
Zāles pret pieķeršanos - zināt, ka visam pāri
Mūžīgas kalnu ainavas, naksnīgas svanu tāles,
Trīsdesmit seši mēneši karstākas dienvidsaules.

Beidzot es arī te, uzsmaida mierīgs Kaukāzs
Uzvarot virsotni, palikt ar viņu draugos,
Apstāties, iegaumēt, aizvedot līdzi mājās
Kalnainas upes un gremdēties ziemā tajās

Brīdis, kas esmu šeit. Mierīgi un bez steigas
Skaistākām atmiņām iestājas vienreiz beigas.
Jautājumu vairs nav. Sapratu, kas par lietu - 
Diez vai uz skaistāko varēji aizbēgt vietu.