līst

nāc un piesēdi man blakus, mazāk runā, vairāk klausies
Rīgas centrā nodeg lāpas, pilsēta tev runā ausīs
runā neticamas lietas, rāda, kur tu biji vainīgs,
Rīgas centrā sākas lietus, lietus šodien esot saimnieks

nāc un piesēdi un dzirdi, viņi gaida tavu nāvi,
viņi iešaus tavā sirdī, kamēr tu ar mani stāvi
tāpēc piesēdi. es došu vienu papildus tev dzīvi
tādu radošu un košu, lai tu noķer lielo zivi

viņi gaida tavas bailes, viņi skaita tavas ribas,
tavās zemapziņas ailēs tev to pašu tik vien gribās
pazust prom no zemeslodes labāk, nekā atrast ceļu
kinofilmas epizodēs pietrūkst tavu sargeņģeļu

nāc un piesēdi. es zinu, ko tev nenozīmē mājas,
šajā stāstā atpazinu mūsu atmiņkartes vājas
tas nekas, ka nošu pultī gadu gaitā pazūd notis,
izspļauj sakrājušos žulti, izmet ieročus un lodes,

nāc un piesēdi man blakus, mazāk runā, vairāk klausies,
tādus noziegumus smagus viņi laikam neatļausies.
tikai apsoli, ka steigsies paspēt darīt labas lietas
un ja bailes tavas beigsies, beigsies šodien arī lietus.