uzjautā

uzjautā, kam es noticēt esmu gatavs
izdomā, kam ir krelles uz manas rokas
kad es pavisam nesajukt cenšos prātā,
uzdod man vienkāršu jautājumu: kā sokas

trāpīsi brīdī, kad neticēšu ne spēkiem,
nedz arī pašam sev, kurā gribās cerēt
sūdzēšos neredzamajiem saviem rēgiem,
visiem, kas manā ticībā neiederās

uzjautā, kāpēc staipu uz locītavas
diegu, kas atgādina par lietus dienu
kamēr man koka ticība nepārravās,
kamēr es dziļā iedvesmā neiebrienu,

es būšu gatavs stāstīt tev patiesību:
katram no mums reiz pienākas vēlme izzust,
nezinot, kas es esmu un ko es gribu,
kas notiks iekšā brīdī, kad noņems mizu,

šis palīdz atcerēties, ka esmu gatavs
skatīties lielajā bildē un iederēties,
dienās no raupjas pelēkas cukurvates
izlīst no čaumalas, saprast, un skaļi smieties.