iedvesma

lūdzu, rakstīt sāc; esi mans tango, un miers, un kompass,
mani ietērpsi notīs, kad ārā tik gara ziema,
ja mums lemts iepazīties, kad augšā kāds dala lomas,
es labprāt tava balss būšu, skanīga, nevis mēma

es labprāt tevī skanēšu ilgajās lēnās naktīs,
kad tu sēdies pie klavierēm cerībā savā lielā
kad tev nesanāk izspiest ne vārda, es būšu taktīs,
ko tu dzirdēsi te, savā galvā, kad izej ielās

lūdzu, piefiksē: skanu tik ilgi, līdz tu sāc rakstīt,
tāpēc netērē velti ne mirkļa, un spēlē kāri,
un es nebeigšos, apsolu, nebeigšos, kamēr krasti
nebeidz sabrukt un grimt, ļaujot upei tiem pārplūst pāri

tavos skaistajos pirkstos lai nebeidzas asinsrite,
lai man nebeidzas krāsaini sapņi, kas čukst tev ausīs,
kamēr stāsta, ka krist ir tik burvīgi, es vien krītu,
bet pirms ceļos, tu noteikti zināsi, ka es klausos