izrādās

izrādās, lietu kārtību mainīt var.
dīvaini, ka tas nebija nācis prātā
apaļi lieli mākoņi lido pār
kaudzīti mūsu iespēju nesakrātu

šausmīgi biedē paterni: metu nost
uzsākšu apbrīnot ziņkāres pilnas acis
centīšos saprast, izaugt un neiekost
pierādi smieklu vērtību, ja jau sācis

izbrīna decembra betona plāksne virs
apklātām galvām mūsu un gaišiem sapņiem
saderam: šogad nebūs neviens, kurš mirs
saderam, skaties, kā vieglums mūs viedi apņem

izrādās, lietu kārtību mainīt drīkst –
dīvaini, ka tik nedaudzi mēģināja
cerības spilgti piedzimst un ilgi nīkst,
noslēptas kādā krāšņākā blakusmājā

paņem un pakustini: tik daudz kas nāks
jaunatklāts dienasgaismā, ka būsi pārsteigts
mainīsies fokuss, pievilksies būtiskāks,
izaugs bez liekām piepūlēm stipri vārsti

dzīvei, kam garša veidojas, kamēr ēd,
garšvielas smalkas jāpieber, jāpasteidzas
izņemt no saldētavas un atkausēt,
baudīt un neņemt vērā, ja termiņš beidzas

izbrīna tas, ka briesmīgas lietas ar
iemīlēt drīkst par to, cik tās daudz mums māca
izrādās, lietu kārtību mainīt var –
kā tas man agrāk smadzenēs neienāca